Re: Treneriai
Parašytas: 2013 Kov 02 13:09
...
Intervija ar komandas galveno treneri Virginiju Ļubši.
18 februāris 2013
2012. gada nogalē kļuva zināms, ka par Rīgas 'Daugavas' galveno treneri kļuvis lietuviešu futbola speciālists Virginijus Ļubšis. Jauna figūra Latvijas futbolā un, protams, nevarēju neizmantot iespēju ar viņu iepazīties un aprunāties - intervija notika pēc Virslīgas Ziemas kausa spēles par 3. vietu, Rīgas 'Daugavai' pārspējot 'Skonto' (2:0). Par Ziemas kausu gan nerunājām, jo vispirms taču jātiek skaidrībā ar vispārīgām lietām! Pirms sākat lasīt šo interviju, aicinu iepazīties ar vārtsarga un trenera Ļubša CV (bija vārtsargs, bet no 1989. gada treneris):
Kā spēlētājs:
1980.-86. Panevēžas 'Ekranas'
1986.-88. Klaipēdas 'Atlantas'
1988.-92. Panevēžas 'Ekranas'
Kā treneris:
1989.-07. Panevēžas 'Ekranas'
2002.-03. Lietuvas izlase (palīgs)
2003.-04. Lietuvas U-21 izlase
2008.-10. Viļņas 'Vētra'
2010.-12. Marijampoles 'Sūduva'
2012.-??? Rīgas 'Daugava'
Zinu, ka Jūs Lietuvā bijāt pazīstams vārtsargs, pēc futbolista karjeras beigām esat trenējis vairākas pazīstamas Lietuvas komandas. Taču tas viss ir uz papīra un Latvijā objektīvu iemeslu dēļ neesat pārāk pazīstams. Kā Jūs sevi prezentētu Latvijas futbola līdzjutēju priekšā?
Savulaik biju normāls vārtsargs, spēlēju PSRS čempionāta 1. līgā 1986./87. gada sezonā, kad spēcīgākā komanda bija Rīgas 'Daugava', kura varēja tikt augstākajā līgā. Spēlēju 'Atlantas' komandā un cīnījāmies arī ar 'Daugavu', kurā bija tādi meistari kā šī brīža Latvijas izlases treneris Starkovs, Ševļakovs, Kulakovs, Popkovs un daudzi citi, kuri daudzus gadus veidoja Latvijas futbola seju. Un no šiem bijušajiem futbolistiem izveidojušies labi treneri, speciālisti - gan izlases treneris Starkovs, gan arī Ševļakovs, Kulakovs, kuri strādā izlasē. Togad 'Daugava' bija spēcīgākā un tai bija jātiek augstākajā līgā, taču dažādi apstākļi to liedza. Tā ka pats spēlēju 1. līgā, kas bija ļoti spēcīga. Zeļkevičs, kurš trenēja 'Žalgiri' [šis klubs spēlēja augstākajā līgā - aut.piez.], bija mani noskatījis, taču es mācījos fizkultūras institūtā un kaut kā neiznāca trāpīt 'Žalgirī'. Pēc mācībām atgriezos mājās, spēlēju 'Ekranas' [Ļubšis ir dzimis Panevēžā - aut.piez.] un atdevu šim klubam 27 gadus. No šiem 27 gadiem lielu daļu jau biju treneris - no 1989. gada. Pašā sākumā bija grūti - vārtsargs, spēlētājs, treneris. Gada laikā sapratu, ka nevaru apvienot divus amatus un pievērsos tikai trenera darbam.
Panevēžā mana koncepcija bija audzināt jaunos futbolistus, jo ļoti labi strādāja jauniešu futbola skola. Pēc tam šie puiši tika ļoti labos klubos. Stankevičs tika 'Brescia' [pārstāvēja šo A Sērijas klubu no 2001. līdz 2008. gadam, tagad spēlē 'Lazio' - aut.piez.], viens Česnausks tika Maskavas 'Dinamo', otrs Kijevas 'Dynamo', Majušs Sanktpēterburgas 'Zenit', Savens [nupat parakstījis līgumu ar Rīgas 'Daugavu' - aut.piez.] tālu tika, Klimavičs spēlēja Maskavas 'Dinamo'...
Tātad tie visi ir Jūsu audzēkņi?
Jā. Bija jauniešu treneris Tads Butrims, taču es viņus paņēmu savā paspārnē jau 10. klasē 2000. gadā un Eiropas kausā savā vecuma grupā ieņēmām 3. vietu. Tā bija vesela spēlētāju plejāde, Savenu ieskaitot, kura veidoja Lietuvas olimpiskās [U-21] izlases kodolu. Tā izlase varēja iekļūt Eiropas čempionāta 'play-off', taču, esot vadībā 2:0 ar Skotiju, beigās zaudējām ar 2:3. Tā ka bija ļoti laba komanda, visi mani audzēkņi un visi Panevēžas vietējie puiši. Manā laikā tikai Ruslans Mihaļčuks no Latvijas spēlēja, labs futbolists, bet citādi bija tikai lietuvieši no Panevēžas sporta skolas, un viņi cīnījās par pilsētas godu. Un laika posmā no 2001. līdz 2007. gadam bijām pirmie, otrie, pēdējos gados lielākoties ar Kauņu sīvi spēkojoties par čempionu titulu. Un šī brīža Lietuvas izlasē spēlē 13-14 mani audzēkņi. Var jau būt, ka vienkārši trāpīju veiksmīgā plejādē - 1981./82. gadā dzimušie bija ļoti labi. Veiksmīgi darbojās sporta skola un arī mēs no 9.-10. klases ar viņiem daudziem sasniedzām.
Pēc tam 'Ekranas' pārņēma citi īpašnieki, gadu nostrādāju par sporta direktoru un pēc tam kļuvu par treneri Viļņas 'Vētrā', pārņemot grožus no Tarhanova [pazīstams krievu treneris - aut.piez.]. Vienu gadu mums bija ļoti laba komanda, varējām kļūt par čempioniem - mums četras kārtas pirms beigām bija četru punktu pārsvars, taču finansiālā situācija bija smaga, puiši sešus mēnešus netika saņēmuši algu, un svarīgākajā spēlē mēs zaudējām 'Ekranas'. Vienu gadu ar 'Vētra' ieņēmu 3., otru gadu 2. vietu. Pēdējos gados trenēju 'Sūduvu' - pirmais gads bija labs, bet otrais [2012. gads - aut.piez.] bija grūtākais manā karjerā - varbūt neizdarīju visu, kā vēlējās kluba saimnieki, varbūt kaut ko neizdarīju kā nākas. Pēc atlaišanas četrus mēnešus biju bez darba - tas man tā bija pirmo reizi vairāk nekā 20 gadu garumā trenera karjerā. Bija grūti, taču dažreiz nepieciešams pārdomāt visu notikušo, pārlādēt sevi gluži kā datoru, lai sāktu visu no jauna.
Un tad nāca piedāvājums no šejienes - 'Daugava' pagātnē ir bijis varens klubs. Tāds pats kā 'Žalgiris' - kādreiz varens, tad zemu krita un tagad atkal ceļas. Domāju, 'Daugava' arī vēlas atdzimt un cīnīties ar Latvijas četrām vadošajām komandām. Šeit vēl neskaitu arī abas Jūrmalas komandas un to pašu Jelgavu. Kopējais Latvijas futbola līmenis man patīk - domāju, tas ir nedaudz augstāks nekā Lietuvā. Vairāk jauno talantu, domāju, ir Lietuvā, bet kopējais līmenis uz leģionāru, organizācijas līmeņa rēķina ir Latvijā. Tiekšanās uz pirmo trijnieku, četrinieku, piecinieku - tā būs smaga kauja.
Atgriežoties pie Jūsu karjeras - Jums ir bijis daudz panākumu klubu līmenī, bet neesat bijis Lietuvas izlases galvenais treneris. Vien esat bijis tā paša Zeļkeviča palīgs 2002.-03. gadā. Nav bijis iespējas vadīt nacionālo izlasi?
Pateikšu godīgi un varat to arī uzrakstīt - no U-21 izlases pēc divu gadu darba 2004. gadā aizgāju strīda ar Lietuvas Futbola federāciju dēļ. Un no daudziem dzirdēju, ka kamēr viņi vadīs federāciju, es nekad netrenēšu izlasi. Zinu, ka pirms viena vai otra cikla esmu bijis tuvu tam, lai kļūtu par Lietuvas izlases treneri, bet...
Kas tas par strīdu?
Daudz jāstāsta [smaida], bet svarīgākais, ka mans redzējums nesakrita ar viņu redzējumu - turklāt nevis tie, kas bija saistīti ar futbolu, bet citi.
Minējāt, ka Jūs kā vārtsargs patikāt Zeļkevičam un vēlāk ar viņu strādājāt arī Lietuvas izlasē. Vai pirms došanās strādāt uz Latviju prasījāt padomu Zeļkevičam? Viņš taču vairākus gadus trenējis 'Liepājas metalurgu'.
Jau tad, kad Zeļkevičs strādāja Latvijā, regulāri ar viņu sazinājos. Viņš toreiz bija šokā labā nozīmē par Liepājas apstākļiem - cik augstā līmenī viss bijis. Es pats arī zināju, ka Latvijā ir trīs, četri, pieci, varbūt pat seši, septiņi klubi, kuru kopējais līmenis it visos aspektos ir labā līmenī - daudz augstākā nekā Lietuvā. Es to zinu. Saprotu, ka, atbraucot uz Latviju, viss uzreiz būs saldi - sak, atbraukšu un visu paveikšu. Gribam pa solītim savākt šeit labu komandu - lai tā būtu konkurētspējīga un lai mēs cīnītos... nu nezinu... varbūt par iekļūšanu Eirokausos. Šobrīd Rīgas 'Daugavai', manuprāt, pietrūkst četru piecu spēlētāju, bet mēs meklējam un vēl ir pusotrs mēnesis. Līdz kausam mēnesis. Komanda vēl pastiprināsies, un, domāju, papildinājumi būs tikai spēcīgi futbolisti.
Par sastāvu vēl pajautāšu, bet vēl par klubu kopumā - pats minējāt, ka Rīgas 'Daugava' ir bijis varens klubs ar lielu vēsturi. Vai Jums nešķiet mazliet dīvaini, nepareizi un neloģiski, ka tā atdzimšanu mēģina panākt Lietuvas cilvēki nevis paši latvieši? Turklāt latviešu līdzjutējiem var nebūt ticība, ka šī atdzimšana ir uz ilgu laiku...
Domāju, vienmēr var un vajag mēģināt rast kopēju valodu. Domāju, ja parādīsies kādi latviešu sponsori, tad šī brīža kluba īpašnieki nevienu neatraidīs. Pagājušajā gadā 'Daugavā' vienubrīd situācija bija pavisam nabadzīga, un atnāca lietuvieši - teikšu godīgi, nedomāju, ka viņi atnākuši, lai pēc viena gada pazustu. Domāju, kopējiem spēkiem varam visu labot un panākt, lai klubs atdzimtu. Varbūt jaunie latvieši zina tikai 'Skonto', bet cilvēki ar lielāku futbola līdzjušanas stāžu noteikti atceras 'Daugavu'. Šobrīd man svarīgākais ir, lai 'Daugavas' puiši jūt spēcīgu aizmuguri, lai jūt, ka par viņiem rūpējas, lai viņi savlaicīgi saņem algu. Domāju, gada, divu, trīs, četru, piecu klubs pacelsies un tad varbūt arī latviešu kapitāls ieplūdīs klubā.
Tātad šī brīža vadība plāno Rīgas 'Daugavā' strādāt ilgtermiņā?
Es tā domāju. Arī līgumus neslēdzam tikai uz vienu gadu vai pusgadu. Rīga ir liela pilsēta, tai ir potenciāls un agri vai vēlu jābūt spēcīgai futbola komandai. Latvijas izlase 2004. gadā iekļuva EČ finālturnīrā. Toreiz uz šo panākumu skatījāmies nevis ar skaudību, bet ar lepnumu, ka mums ir tādi kaimiņi. Un iekļūt finālturnīrā futbolā nav tas pats, kas basketbolā, kur no 20 komandām tiek 16 vai no 30 tiek 24. Domāju, redzat, ka Lietuvai ir laba basketbola izlase, bet futbolā ir grūtāk - Eiropā visi labi futbolu spēlē. Domāju, ar laiku Latvijas futbola čempionāts būs spēcīgāks, sponsoru vairāk, būs 6-7 līdzvērtīgi klubi, lielāka interese no cilvēku puses.
Saprotu, ka futbolā visi ir profesionāļi un tā ir normāla parādība, tomēr vai nebija mazliet tāda neērta situācija, ka Jūs pie Rīgas 'Daugavas' stūres nomainījāt sev labi pazīstamo Juriju Popkovu, kurš šobrīd, cik zinu, ir bezdarbnieks?
Mēs pat ar kluba prezidentu runājām - kad viss norims, pirms sezonas sākuma, domāju, mēs Popkovam atradīsim darbu klubā. Man pat solīja, ka viņam atradīs darbu. Jā, esam ar Popkovu labi pazīstami, bet jāņem vērā, ka es nekad neesmu atnācis uz jaunu klubu sezonas vidū. Tikai tā, lai sezona beidzas un tad.
Jau teicāt, ka uzskatāt Latvijas klubu futbolu par spēcīgāku nekā Lietuvā. Bet, ja runājam par futbolu šajās valstīs kopumā - kurā tas ir spēcīgāks, Jūsuprāt?
Grūti salīdzināt, varbūt atsevišķi individuāli spēlētāji spēcīgāki ir Latvijai. Bija laiks, kad Rubins, Koliņko, Stepanovs, Laizāns spēlēja labos klubos, Anglijā un citur. Tā bija spēcīga Latvijas futbolistu plejāde. Savukārt, ja vēlreiz runājam par nacionālajiem čempionātiem, tad Latvijai tas ir spēcīgāks tieši uz labāku leģionāru rēķina. Lietuvā leģionāri ir vājāki - nezinu, varbūt finanšu dēļ. Tur ar retiem izņēmumiem (Ledesma, vēl kāds) nav tādu, kas būtu galvas tiesu pārāki nekā vietējie. Latvijai tikmēr 'Spartakā' bija spēcīgi kolumbieši, 'Skonto' savulaik bija labi gruzīni, tāpat Daugavpils 'Daugavā' kvalitatīvi leģionāri.
Un ja salīdzinām Latvijas un Lietuvas izlases. Baltijas kausā Latvija sagrāva Lietuvu ar 5:0, bet šogad būs divas spēles arī PK2014 kvalifikācijas turnīrā.
Būs interesanti. Ar Starkovu gūts lielākais panākums Latvijas futbola vēsturē. Pēc tam bija kritums, bet tagad pēc Starkova atgriešanās Latvijas izlasē atkal ir maksimāla disciplīna, pašatdeve, jo futbolisti uz šo treneri skatās kā uz Dievu...
[Pārtraucu] Tomēr šo jauno ciklu Latvija un Lietuva iesākušas vienādi slikti...
Jā, tabula tāda ir, bet paskatieties, kā spēlē bosnieši! Viņi arī pārbaudes mačos visus uzvar. Tā pati Grieķija un Slovākija ir spēcīgas komandas. Varbūt pēc izlozes Latvijā un Lietuvā cilvēki domāja, ka tā ir laba iespēja tikt vismaz 'play-off', bet nav viss tik viegli un vienkārši. Jebkurā gadījumā Latvijas un Lietuvas spēles būs interesantas - tie būs īsti derbiji pat, ja cerību kvalificēties vairs nebūs. Lietuvai lielais zaudējums Baltijas kausa izcīņā bija liels psiholoģisks trieciens.
Vēl par Rīgas 'Daugavu'. Pieminējāt, ka varbūt mēģināsiet sasniegt Eirokausus. Vai kluba īpašnieks ir uzstādījis Jums konkrētu mērķi vietas izteiksmē šogad?
Nē, pagaidām uzdevums nav uzstādīts, vācam komandu - varbūt tāds tiks uzstādīts pirms paša čempionāta. Esmu jau internetā lasījis un, ziniet, par Rīgas 'Daugavu' daudz kas uzrakstīts kļūdaini - par Savena algu, par Tamošausku. Savens vispār atnācis tāpēc, ka viņam ir labas attiecības ar kluba prezidentu un grib palīdzēt klubam. Savenam pat bija iespēja aizbraukt, bet neaizbrauca - varbūt pēc karjeras beigām paliks strādāt klubā citā amatā. Tāpat lasīju par kosmiskām algām - tā nav taisnība. Vienīgi apsolīts, ka maksās laikā, un visi ir apmierināti un grib spēlēt šeit.
Rīgas 'Daugavas' sastāvs jau šobrīd izskatās ļoti spēcīgs, un daudzi pat saka, ka lielajā četriniekā nomainīsiet 'Liepājas metalurgu', kura daži audzēkņi (Grebis, Mihadjuks, arī Tamošausku nosacīti var likt šai pulkā) tagad ir tieši Jūsu komandā.
Intenbergs pats bijis labs futbolists un arī kā treneris pagājušajā gadā ar 'Metalurga' dublieriem nepiedzīvoja nevienu zaudējumu. Varbūt viņi vēl paņems kādus spēlētājus. Nedomāju, ka Liepāja tik vienkārši atdos savas vadošās pozīcijas. Domāju, tai būs laba komanda. Varbūt viņi pamainīs kursu, liekot uzsvaru uz saviem audzēkņiem, taču Liepājā treneri strādā labi un arī jaunieši ir talantīgi. Varbūt, spēlējot tikai ar savējiem, šis pirmais gads būs grūtāks, bet pēc pāris gadiem noteikti viss būs kārtībā. Cik redzēju viņu sniegumu Ziemas kausā, man ļoti patika. Varbūt pieredzes trūkuma dēļ viņiem ne viss sanāca, tomēr spēles saturs man patika.
Vai var teikt, ka Rīgas 'Daugavas' spēle šogad veidosies ap Savenu un Tamošausku - spēcīgiem lietuviešu vidējās līnijas spēlētājiem, kuri saturēs komandas spēli?
Šobrīd grūti teikt - to varēšu pateikt pirms kausa mača, jo vēl meklējam spēlētājus. Domāju, viņi būs vieni no līderiem. Mēs vēl obligāti meklējam vienu ļoti spēcīgu uzbrucēju, tāpēc grūti teikt. Tamošausku labi pazīstu, jo viņš manā vadībā spēlēja U-21 izlasē. Tomēr viņam Liepājā bija periods, kad viņš apstājās un vairs neauga. Ja cilvēks vienā komandā spēlē 7-8 gadus un viņam viss ir labi, silti, viņš vairs neko negrib. Jaunā vietā ir jauns izaicinājums. Tamošausks ir labs, talantīgs futbolists un, domāju, tagad viņš spēlēs citādi nekā Liepājā pēdējos divos gados. Nezinu, bet es tā domāju.
Jau teicāt, ka vēl meklējat aptuveni četrus futbolistus. Spēcīgu uzbrucēju, bet ko vēl?
Malējos aizsargus, vienu malējo pussargu un uzbrucēju. Lūk, būtu apmierināti, ja šādus četrus spēlētājus atrastu. Šodien atbrauca pagājušā gada gruzīns [Diakvnišvili - aut.piez.], nav spēlējis Kļuškins, kurš slimoja, Klimavičs.
Jūs kā bijušo vārtsargu Vaičulis pamatvārtsarga pozīcijā apmierina?
Jā, Vaičulis mani pilnībā apmierina. Varam padomāt par otro vārtsargu Artjomenko, kurš spēlējis maz. Ja spēlētu tā, kā pagājušajā sezonā 'Kruoja' sastāvā, tad es komandā gribētu redzēt Eltermani - vēl vienu latvieti.
Vēl gribētu teikt, ka līdz šim aizvadītajās spēlēs patīkami pārsteigusi tiesāšana - Latvijā labi tiesā. Pagaidām viss ir bijis labā līmenī.
Sāku domāt - ja jau meklējat četrus labus spēlētājus un vismaz pāris no viņiem varētu būt ārzemnieki, vai nebūs par daudz? Nezinu gan, ar cik lietuviešiem esat parakstījuši līgumus, bet, šķiet, padaudz....
Šodien vairs nebūs Lipska...
... Kāpēc?
Viņš ir labs futbolists, bet mazliet pazaudējis sevi, un īpašnieki nevēlējās ar viņu slēgt līgumu. Viņa nebūs, tā ka pagaidām ir četri lietuvieši. Ja vēl vienu paņemsim, būs pieci. Vēl ukrainis, gruzīns, kopā septiņi - nedomāju, ka tas ir tik daudz, jo sezona būs gara. Vēl vienu lietuvieti gribētos un ir arī noskatīts viens - spēlējis izlasē. Nezinu, vai izdosies viņu iegūt.
Vai lēmumus par spēlētāju ņemšanu sastāvā pieņem prezidents?
Viņš arī labi saprot futbolu, bet lēmumus pieņemam kopā. Viss ir jāsaskaņo. Es varu kādu gribēt, bet ja viņš, piemēram, prasa milzīgu algu... Ja godīgi, es arī šeit neatnācu naudas dēļ. Gribu jaunu izaicinājumu, gribu kaut ko paveikt šeit šādā komandā. Jā, no 1993. gada bija 'Skonto', 'Skonto', 'Skonto', bet pirms tam bija Rīgas 'Daugava'...
Minējāt Intenbergu, bet citus Virslīgas trenerus personīgi pazīstat?
Jā. Sen pazīstu Pertiju - no Daugavpils laikiem. Esmu ticies arī ar 'Daugavas' šī brīža treneri Tabanovu. Pazīstu daudzus. Jā, daudz kas mainās, lūk, uz 'Spartaku' atnācis baltkrievs. Citi aiziet. Labi 'Jelgavas' Daini [Kazakeviču - aut.piez.] pazīstu. Nav tā, ka būtu nonācis nepazīstamā vidē.
Šis jautājums varbūt nav gluži adresējams Jums, bet tomēr - Latvijā klubi lielākoties nevēlas atklāt savu budžetu. Kā domājat, vai Jūsu tautietis, kluba prezidents, to varētu nosaukt?
Ja godīgi, pats nezinu budžeta lielumu. Nedomāju, ka tas būs ļoti liels - nu varbūt četriniekā pieciniekā tiksim, kaut gan nezinu, kādi budžeti ir citiem Latvijas klubiem. Lietuvā orientējos un zināju, kāds apmēram budžets ir 'Ekranas', 'Žalgirim'. Taču domāju, ka 'Daugavas' prezidents varētu to atklāt. Nedomāju, ka tas ir kāds liels noslēpums.
Tagad uz nedēļu brauksim uz Panevēžu - patrenēsimies, tur ir labs laukums, viesnīca. Ziniet, mēnesi spēlēt vienā vietā ir psiholoģiski grūti. Jāmaina dislokācijas vieta, jo tādā veidā var arī atpūsties. Kaut kas jauns.
Noslēgumā - vai ļoti gaidāt Virslīgas sezonas sākumu? Kā nekā, tā būs Jūsu pirmā ārzemju pieredze trenera amatā klubu karjerā.
Jā, pirmā pieredze un ļoti gaidu. Tiesa, kad Ukrainā mācījos PRO licencei, tiku interesantā grupā ar pazīstamiem ārzemju treneriem, kuri savulaik bija Kijevas 'Dynamo' zvaigznes. Bija ļoti laba grupa, un mēs daudz kontaktējāmies. Un, ziniet, daudz labu ukraiņu treneru ir bez darba. Lai tiktu pie darba, tev ir vai nu jābūt jau kaut ko sasniegušam vai ar labiem kontaktiem. Vai kā Starkovs - ar izlasi uztaisīja rezultātu, aizbrauca uz Maskavas 'Spartak', pēc tam 'Baku'. Visādi citādi nemaz tik viegli kā varētu šķist treneriem ārzemēs neiet.
Izmantoties resursi: sportacentrs.com
Re: Lietuviai Latvijos Virsligoje
Parašytas: 2013 Bal 11 12:31
...
S.Paulius: „Iš „Ventspils“ klubo lengviau išvažiuoti į stiprias komandas“
2013-04-11
http://www.futbolo.tv/straipsniai/2013- ... s-komandas" onclick="window.open(this.href);return false;
Iš Kretingos kilęs, Kaune pasirašęs pirmą profesionalų kontraktą, „Dainavoje“ įgavęs patirties ir šiuo metu vienoje pajėgiausių Latvijos komandų „Ventspils“ sėkmingai žaidžiantis, kas? Žinoma – Simonas Paulius.
Futbolo.TV kaimyninės šalies pirmenybėse rungtyniaujantis talentingas vidurio saugas išsamiai papasakojo apie „braliukų“ čempionato įdomybes, didelę konkurenciją, ateities perspektyvas, rinktinę ir kitus įdomius dalykus.
Simonai, pradėkime nuo to, ar būtent taip reikėtų į tave kreiptis? Nebūna, kad žmonės ir Pauliumi pavadina?, Futbolo.TV žurnalistas Paulius Jakelis pasiteiravo futbolininko.
Taip, mano vardas Simonas, bet dažniausiai visi mane vadina Simu, nes taip trumpiau ir patogiau. Kas liečia pavardę, nuolat išgirstu daugybę klausimų. Mažai pažįstami žmonės dažnai maišo mano vardą ir pavardę, spėjau prie to priprasti. Jeigu kas nori, gali mane vadinti ir Pauliumi, tikrai atsisuksiu (šypsosi).
Pirmuosius žingsnius profesionaliame futbole žengiai FBK „Kauno“ komandoje. Labai skaudu, kad šios ekipos nebeliko?
Futbolą pradėjau žaisti gimtojoje Kretingoje, vėliau, būdamas moksleivis, persikėliau į Kauną. Ten FBK komandoje pradėjau profesionalo karjerą. Vienas maloniausių prisiminimų, kai su FBK tapome I lygos čempionais nepralaimėję nei vienų rungtynių. Taip pat labai smagu prisiminti FBK aistruolius, kurie neapleido komandos net tada, kai ji buvo išmesta į antrąją Lietuvos lygą. Tiek išvykose, tiek žaidžiant namuose jie aktyviai mus palaikė. Komandos bankrotas - tikrai skaudus įvykis, nes tai klubas turintis gilias tradicijas, daug kartų tapęs Lietuvos čempionu bei gerai pasirodydavęs Europos varžybose. Būtent tokių komandų reikia tiek Kaunui, tiek, be abejo, pačiai Lietuvai.
Praėjusį sezoną pradėjai Alytaus Dainavoje, kaip įvertintum laiką šioje komandoje? Kas „Dainavoje“ patiko, kas ne?
Man asmeniškai ta sezono pusė susiklostė gan neblogai. Visas rungtynes žaidžiau startinėje sudėtyje, išvengiau bet kokių traumų, pasiekiau neblogą sportinę formą ir būtent todėl pavyko išvykti į stipresnę komandą. „Dainavoje“ labai patiko draugiškas, linksmas kolektyvas, taip pat geras treneris (Rimvydas Kochanauskas – aut. past.). Stadione nuolat rinkdavosi labai daug žiūrovų, tad žaisti buvo ypač malonu, jautėsi didelis palaikymas. Minusas? Alytuje, ne paslaptis, prastokos treniruočių sąlygos. Jos trukdė ir vis dar trukdo tinkamai pasiruošti sezonui.
Šiuo metu žaidi viename garsiausių Latvijos klubų „Ventspils“. Kaip atsirado toks šansas?
Dar praėjusią žiemą Turkijoje dalyvavau „Ventspils“ peržiūroje, tačiau tuomet dėl tam tikrų aplinkybių pasirašyti sutarties nepavyko. Būtent dėl to sezoną ir pradėjau „Dainavoje“. Vasarą vėl sulaukiau skambučio iš Latvijos, siūlė atvykti dar kartą. Šį kartą jokių nesklandumų nebuvo ir padėjau parašą ant kontrakto.
Ar buvo kažkokių dvejonių, gal turėjai ir kitų variantų?
Ne, dvejoti nereikėjo. Latviai pateikė konkretų pasiūlymą ir sutikau pasilikti. Be to, čia nusimato geros ateities perspektyvos, nes iš „Ventspils“ komandos yra lengviau išvažiuoti į stipresnes komandas. Tai gerai žinomas klubas, dalyvavęs Europos lygos grupių turnyre, taip pat nuolatinis Latvijos lygos prizininkas.
Kaip priėmė kolektyvas, kaip sekėsi išsikovoti vietą startinėje sudėtyje?
Buvau priimtas tikrai šiltai, nes praėjusiais metais buvo sukomplektuota visiškai nauja komanda. Žaidėjai padėjo greitai adaptuotis. Atvykęs mokėjau tik rusų kalbos pradmenis, tad buvo išties sunku. Kai tik atvažiavau, keletas pagrindinės sudėties žaidėjų išvyko į stipresnius klubus, todėl vietą startinėje sudėtyje išsikovoti nebuvo sunku.
Ar „Ventspils“ klube šiuo metu jaučiasi didelė konkurencija į tavo poziciją? Ir Latvijoje žaidi aikštės viduryje?
Konkurencija šiuo metu yra žymiai didesnė, jei lyginsime su situacija praėjusiame sezone. Kiekvienoje treniruotėje privalai kovoti dėl vietos pagrindinėje sudėtyje. Tai priverčia pasitempti ir padeda tobulėti. Taip, šiuo metu rungtyniauju atraminio saugo pozicijoje, savo vietoje.
Latvijoje žaidi jau daugiau nei pusę metų, kuo skiriasi latviškas ir lietuviškas futbolas?
Futbolo lygis yra labai panašus. Abu čempionatai turi po tris-keturias pajėgias komandas, kurios gali kautis dėl prizinių vietų. Šiais metais Latvijoje jų dar padaugėjo, nes kai kurios tarpsezonyje labai pasikeitė, sustiprėjo. Iš kitos pusės liūdina žiūrovų skaičius Latvijoje, Lietuvoje į rungtynes susirenka daugiau sirgalių.
Kokie šio sezono komandos tikslai, kaip „Ventspils“ pasikeitė tarpsezonyje?
Kiekvienais metais yra keliami tie patys tikslai: laimėti Latvijos taurę, tapti Latvijos čempionais ir kuo geriau pasirodyti Europoje. Komanda praktiškai liko nepasikeitusi, išliko visas branduolys tik pasipildėme keliais legionieriais.
Sezoną pradėjote puikiomis pergalėmis, ar dvikova su „Daugava“ – vienos įsimintiniausių tavo karjeros rungtynių? Ne dažnai klubai nuo 1:3 pasiekia 4:3 per dešimt minučių.
Taip, rungtynės tikrai buvo vienos iš įsimintiniausių, sukėlė daug teigiamų emocijų. Tokias pergales pasiekti pavyksta ne dažnai. Panašų scenarijų prisimenu ir praeitų metu U-21 Europos atrankos susitikime su Suomija, kai atsilikinėdami 1:3 taip pats iškovojome pergalę rezultatu 4:3.
Kokius sau tikslus keli šiame sezone?
Noriu daug žaisti, išvengti traumų ir pasirodyti geriau, nei praėjusį sezoną.
Komandoje žaidžia ir Robertas Freidgeimas, su juo daugiausiai bendraujate? Kaip jam sekasi šiame klube, ar jis patenkintas?
Su juo praleidžiu daugiausiai laiko. Kol kas jam sekasi ne per geriausiai, yra patyręs mikrotraumą ir dėl šios priežasties negali treniruotis. Tačiau sąlygomis, gyvenimu Ventspilyje jis tikrai nesiskundžia, viskas labai gerai.
Ką gali pasakyti apie Ventspils miestą, patinka čia? Latviai juk juo didžiuojasi, kaip vienu gražiausių šalyje.
Na, miestas tikrai vienas gražiausių ir pakankamai ramus. Ventspilis gali didžiuotis savo paplūdimiu, kuris, lyginant su Lietuvos kurortais, yra vienas geriausių. Taip pat miestas labai prižiūrimas, visuomet sutvarkytas. Tikrai gera vieta ramiam poilsiui, nors pramogų čia nėra daug. Tačiau juk atvykstame čia dirbti.
Gal mokaisi latvių kalbos ar „Ventspils“ ekipoje jos visiškai nereikia?
Latvių kalba Ventspilyje nėra būtina. Tiesą pasakius retai išgirstu ką nors šnekant latviškai. Čia daugiausiai kalbama rusiškai, todėl intensyviai mokausi rusų.
Atstovavai ir mūsų jaunimo rinktinėms, ar tikiesi vieną dieną apsivilkti nacionalinės rinktinės marškinėlius?
Manau kiekvienas žaidėjas to tikisi, dėl to reikia daug stengtis, tobulėti ir gal kada nors atsiras tokia galimybė. Niekada nesakyk niekada.
Kokios šalies futbolas tave labiausiai žavi, gal turi mėgstamą komandą, kurios gretose žaisti būtų tavo svajonės išsipildymas?
Labiausiai domiuosi Anglijos čempionatu. Ten vyksta kietas žaidimas, kuris man patinka. Nuo mažų dienų palaikau „Liverpool“.
Kalbėjosi Paulius Jakelis, Futbolo.TV